Daugava - Daugavas krastos izsenis ir dzīvojuši cilvēki, par to liecina pilskalni, seno apmetņu vietas, senkapi  Gar Daugavas malu posmā no Ķeguma līdz Aizkrauklei atrodas Lindes muižas parks, Slaidēnu pilskalns, Alstiķes muiža, Aizkraukles pilskalns. Pati Daugava bijis ievērojams satiksmes ceļš, kas saistīja Rietumeiropas zemes ar Krievzemi. Tas ir vēstures fons, kas izskaidro Daugavas ielejas kultūrainavas senatnīgumu.

     Tajā laikā, kad dzelzceļa nebija, laivošana izrādījās ļoti ienesīga. Piekrautas ar liniem, lopiem un labību, pa straumi laivas gāja viegli uz leju. Tik vien grūtuma kā Ķeguma krāces, kur sausā vasarā vajadzēja mācēt akmeņiem pāri tikt. Atpakaļ pret straumi laivas stūma ar ķeksi vai nāragu, atspiežoties pret Daugavas dibena klinti. Straujākajās vietās izkāpa krastā un nolīga zemnieku zirgus. Ar platu saiti- ļenku-piekabināja laivu aizjūga zveņģelei. Vilka kādas verstes uz priekšu, kamēr starume kļuva lēnāka.

     Daugavas ielejas Skrīveru posms no Aizkraukles līdz Jaunjelgavai ir vienīgais  dabiskais, HES celtniecības darbos mazpārveidotais Daugavas ielejas posms, kura robežās saglabājušās visas upes izveidotās terases. Daugavas ielejas pamatkrasta relatīvais augstums ir 30 līdz 50 metri, to saposmo mazās pietekas un gravas.

    Viesu nams atrodas Daugavas krastā, starp Ķeguma HES un Pļaviņu HES Aizkrauklē.

 

Alstiķes muiža - 1.1 km no viesu nama. Iepriekšējais nosaukums Halswigshof.
Izveidojās laikā, kad hercoga Jēkaba atraitne 17.gs. atjaunoja karos nopostīto Jaunjelgavu. 18 gs. vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubarilim, no 1875. gada baroniem Nolkeniem.

Slaidēnu pilskalns - 7.9 km no viesu nama.
Datēts ar 1.g.t.p.m.ē.


Jaunjelgava - 17. gs. pilsētbūvniecības paraugs.

      13.gs Jaunjelgavas vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustnešī. Tās vietā sāka veidoties apdzīvota vieta. Ap 1450. gadu te izveidojās muiža. Pilsētas tiesības Jaunjelgavai piešķirtas un Polijas karaļa apstiprinātas 1647. gada 14. jūlijā. Jaunjelgavas dibinātāja bija hercoga Fridriha atraitne Elīzabete Magdalena, kas, lai iemūžinātu nelaiķa vīra piemiņu, poļu-zviedru kara laikā (1600.-1629.g.) nopostītā Sērenes miestiņa vietā nolēma celt pilsētu - Frīdrihštati. ģerbonim hercogiene izvēlējās savu senču dzimtenes Pomerānijas simbolu - sarkanu grifu sudraba vairogā. No hercogistes īpašumiem topošajai pilsētiņai piešķīra lielas zemes platības (610 ha pilsētā un 507 ha ārpus tās), ko sadalīja 161 gruntsgabalā. Ne velti to savulaik dēvēja par Jauno Rīgu, vēlāk par Jauno Jelgavu.

      Pilsētas uzplaukumu apturēja mēra epidēmija 1710. gadā un briesmīgie 1773. gada plūdi Daugavā. Turklāt 1812. gadā Frīdrihštati ieņēma un izlaupīja Napoleona karapulki. Neskatoties uz to, tā vienmēr pacēlās no pelniem un drupām, augdama spēkā un izplezdamās Daugavas krastā. Viņa bija bagāta Augšzemes princese, jo koncentrēja tirdzniecības sakarus starp Krieviju un Poliju, Rīgu, Vidzemi un leišu zemi. Rosīgākajos gados preču pārvadājumi cauri Jaunjelgavai sasniedza 8000 vezumu gadā. Tā bija līdz Pirmajam pasaules karam. Divus gadus pilsēta atradās frontes joslā un zaudēja apmēram 1000 dzīvojamo māju.

 Vēl informācijas Ķeguma novada, Birzgales pagasta un Jaunjelgavas novada  mājas lapās:

www.kegums.lv/page/321

birzgale.lv/turisms.html

turisms.jaunjelgava.lv/index.php/2012-06-25-13-32-30/dabas-objekti-pastaigu-takas

Jaunumi:

Ziemas sezonā viesu nams ir slēgts.

 

10.07.2015 Ķeguma HES ūdenskrātuvē ielaiž 20 tūkstošus sīgu mazuļu

s__gas.jpg

  
     Sadarbības partneri:

www.apgerbu-apdruka.lv

 varzu-meitenes

 www.autostarts.lv

auto starts

 draugiem.lv

 facebook

 twitter

 
 
© Hotel Vecupe 2007. All rights reserved. Izstrāde: SIA "Pro Web" sadarbībā ar SIA "Vels".